Dzied savu nebeidzamo dziesmu smilšu pulkstenis un sāk visapkārt kūkot dzeguzes, griežas sekundes un diena nepaklausīgi skrien pēc dienas. Mākoņi virs manas galvas mazliet nepieklājīgi grūstās un nepārtraukti dejo. Tie dejo no ziemeļiem uz dienvidiem. Tad sākas jauna dziesma, jauna diena un tad jau no dienvidiem atpakaļ uz ziemeļiem. Austrumiem. Rietumiem. Uz priekšu un atpakaļ. Taurenis jau atklājis jaunus horizontus un vertikāles, kur un kā dzīvot mazliet labāk. Maijvaboles jau trešo dienu pēc kārtas svin iespēju būt brīvām. Būrīšos gaidāmi čiepstoši, sargājami un ļoti gaidīti ģimenes pieaugumi. Zāle aktīvi apgūst vēja pasniegtās privātstundas. Pasaule griežas! Kustība. Skaņa. Smarža. Bet kāpēc mums viss stāv uz vietas?
